fordance.1w.lv

Ir aizvadīti visi trīs mūsu valsts čempionāti sporta dejās! Tie bija dažādām emocijām pārpildīti, kā arī izraisīja daudz jautājumu „mūsu deju pasaulē". Atbildēt uz šiem jautājumiem, kā arī pastāstīt par saviem iespaidiem piekrita LSDF prezidents Vito Feldmanis. Un tā,

Pabeidziet, lūdzu, teikumu „ 2011.gada valsts čempionāti sporta dejās bija..."
2011.gada čempionāti bija veiksmīgi! Rezultāti ir pareizi, jo tajā dienā, tajā vietā, pie tiem tiesnešiem, tajā telpā un laikā acīmredzot tieši tā bija arī jābūt! Ja būtu cita diena, cits tiesnesis vai citi laika apstākļi, droši vien rezultāti būtu nedaudz savādāki. Kādam tas patīk, kādam tas nepatīk, bet pirmā vieta ir tikai viena! Un es domāju, ka šā gada čempionāti ne ar ko īpaši neatšķīrās no iepriekšējā gada čempionātiem. Mēs necenšamies strauji kaut ko mainīt, jo nekādā gadījumā negribam eksperimentēt uz bērniem vai rezultātiem. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka mūsu rīcība ir pareiza. Mēs aicinām tādus ārvalstu tiesnešus, kuri pēc iespējas mazāk pazīst mūsu valsts deju pārus. Protams, mūsu deju pāri kļūst aizvien atpazīstamāki pasaules deju arēnā un arī pasaule sašaurinās, un līdz ar to atrast tādus tiesnešus kļūst aizvien grūtāk.
Ko jūt LSDF prezidents kad ir noslēdzies pēdējais šā gada čempionāts? Jūs analizējat noritējušus čempionatus, vai domās jau esat 2012.gada čempionātos?
Pēc katra čempionāta prezidijā mēs izanalizējam visu sākot no rīkotāja, vai nebija pieļautas kādas kļūdas organizēšanas procesā, vai bija kaut kas labāk nekā citiem, kāda bija telpa, kāda grīda, ģērbtuves... Visi šie aspekti tiek apspriesti un izsakās katrs prezidija loceklis, paužot savu viedokli. Protams, mēs ieskatāmies arī nākamā gada čempionātos.
No kā viss sākas? Kā un pēc kādiem principiem tiek izvēlēti čempionātu norises datumi?
Vispirms, protams, mēs izvēlamies datumus, jo tas čempionātu sagatavošanas procesā ir pirmais etaps. Es zinu, ka daudzi ir neapmierināti ar čempionātu vai reitingu sacensību datumiem - tie sakrīt ar kādām labām ārzemju sacensībām. Bet izvēlēties čempionātu datumus tiešām nav viegli, tas ir tāds nepateicīgs darbs. Bieži gadās, ka mēs „ieliekam" datumus, bet tad pēkšņi mainās kāda pasaules vai Eiropas čempionāta vai kausa datumi un līdz ar to arī mums jāmaina datumi. Bet mēs jau esam sākuši aicināt ārzemju tiesnešus, un tad jāsāk no jauna sarunas ar viņiem, bet viņi iespējams tajos citos datumos nevar ierasties. Visi IDSF locekļi ir vienas kopējas ķēdes elementi un tikko kaut kur kas mainās, tā aiziet ķēdes reakcija un visiem pārējiem arī viss ir jāmaina. Bet no malas iespējams kāds skatās uz tiem čempionātu datumiem un domā - „Nu tie gan ir stulbeņi! Vai tad nevarēja salikt tā, ka mēs varam visur aizbraukt un visur piedalīties?". Bet diemžēl būtība ir tāda kāda tā ir. Un tikai tie cilvēki, kuri ir klāt, kad tiek izlemti čempionātu datumi, saprot, ka tiešām citus datumus ielikt nevarēja.
Un kā tiek izvēlēti čempionātu rīkotāji? Pēc kādiem principiem, nosacījumiem?
Rīkotāji tiek izvēlēti ļoti demokrātiski. Mēs izsludinām, ka līdz tādam datumam visi potenciālie rīkotāji var pieteikties. Gadījumā ja piesakās vairāki pretendenti, tad prezidijā mēs lemjam, kurš no šiem pretendentiem ir piemērotākais. Ko nozīme piemērotākais? Kurš piedāvā labākas telpas, labāki nosacījumi dejotājiem. Protams, drošāk ir uzticēt šo pasākumu jau pārbaudītam un pierādījušam sevi organizatoram. Piemēram, mēs visi zinām, kā rīko sacensības Aigars Svars. Viņš ir viens varens sacensību rīkotājs un ja viņš apņemas, tad noteikti organizē vislabākā līmenī visu. Bet tas nenozīmē, ka mēs „atmetam jauniņos". Piemēram, šogad mēs uzticējām rīkot Ievai Zabrauskai un viss tika organizēts labi!
Kurš un kā izvēlas Latvijas čempionatu tiesnešus? Vai tā ir „slepena" informācija? Vai nepastāv iespējas, ka klubu vadītāji, dejotaji un viņu vecāki kaut kādā veidā var uzzinat tiesnešu vardus un kaut kādā mērā mēģināt kontaktēties ar tiem?
Tiesnešu izvēle ir nedaudz atkarīga no čempionātu datumiem. Protams, mēs vēlamies uzaicināt vislabākos tiesnešus un laicīgi tos aizrunāt. Lai laicīgi tos aizrunātu, mums vajadzētu pateikt viņiem čempionāta datumu. Lai pateiktu viņiem datumu mums jāieplāno datums sacensību kalendārā. Un tikko mēs ieliekam datumu,  sākas „riņķu dancis" par kuru mēs iepriekš runājām!
Par to vai pastāv iespēja uzzināt tiesnešu vārdus - protams tāda iespēja pastāv. Kādreiz mēs sākām ar valstīm - no kādām valstīm būtu labi aicināt un tad jau izvēlētā valstī meklējām tiesnešus. Tagad mēs prezidijā sastādām garu tiesnešu sarakstu, kurā ir pēc iespējas vairāk pasaulē atzīti tiesneši un tad sākam pārrunas ar visiem - vai viņi būtu ar mieru, vai viņi var tajos datumos. Tiesnešiem tiek rakstīts, ka viņi nedrīkst divus mēnešus pirms čempionātiem mācīt Latvijas dejotājus. Man ir tāda pārliecība, ka tas deju speciālists, kurš sevi vērtē pietiekami augsti, diez vai riskēs ar reputāciju! Deju pasaule ir maza un mēs visi savstarpēji cieši kontaktējamies un ja kas tāds notiktu, tad noteikti runas aizietu tālu! Piemēram, ja mani uzaicinās tiesāt kādas „X" valsts čempionātu un pēkšņi pie manis atskries kāds tās valsts pāris ņemt privātstundu, tad es noteikti atteikšu viņam, jo man skaidri ir rakstīts, ka es to darīt nedrīkstu. Es viennozīmīgi neriskēšu!
Jūs sakāt, ka tiek aicināti augstas klases speciālisti, bet tajā pat laikā nu praktiski visos čempionātos no treneriem, tieši no treneriem, nevis no vecākiem ir dzirdēts - „ai nu kas tie par tiesnešiem, starp viņiem ir tikai 1-2 speciālisti, pārējie..."
Ja mēs iedziļināmies tajā tiesāšanas lietā, tad jāatzīst, ka tiesāšanas jautājums mūsu sporta veidā izraisa dažādas runas, baumas, negācijas. Un tanī pat laikā es nevaru iedomāties objektīvāku tiesāšanu nekā tā ir sporta dejās. Tieši tā! Es domāju, ka rezultāts sporta dejās ir daudz objektīvāks, nekā mākslas vingrošanā, daiļslidošanā, vai jebkurā citā sporta veidā, kurā sports un māksla ir apvienoti. Mūsu sporta veidā vērtēšana ir vislabākā un visobjektīvākā! Un man būs žēl, ja tiesāšanas sistēma tiks kādreiz mainīta. Un viņa jau ir mainīta - tiesnesi vairs nerāda atklāti finālā vietas. 
Kāpēc čempionātu 10 dejās tiesā ta sauktie vietējie tiesneši? Vai nav plānots nākotnē mainīt kaut ko?
Viens vienīgais iemesls - nauda! Īsi un konkrēti. Nav jēgas aicināt dažus tiesnešus no tuvākām ārzemēm un pielikt klāt pie mūsējiem, jo rezultātu tas tā vai tā nemainīs. Labāk ir vairāki, bet mūsu paši tiesneši.
Kā Jums šķiet labāk kad tiesā savējie, vai ārzemju tiesneši?
Domāju, ka rezultāts ir gandrīz vienāds. Labāk ir tā, kā ir pašreiz. Katrs cilvēks, neko ļaunu nedomājot, bet no kaut kā iespaidojas. Ja es vairākas nedēļas pēc kārtas šos pārus vērtēju, tad es no tā iespaidojos. Un tas, iespējams, ar laiku jau var sākt man traucēt objektīvi vērtēt. Tāpēc ir labi ik pa laikam uzaicināt svešus tiesnešus. Un šādu svešu tiesnešu kolēģija, tā ir liela iespēja tiem pāriem, kuri uz šo brīdi nav starp finālpāriem vai tiem, kuri iegūst tās labās vietas, bet tieši finālpāriem, šāda svešu tiesnešu kolēģija ir risks.
Vai čempionātu rīkotāji čempionāta sagatavošanas laikā periodiski atskaitas Jums par to kā noriss sagatavošanas darbi? Vai arī Jūs 100% uzticaties viņiem?
Atskaitās.
Tātad Jūs roku uz pulsa turat?
Jā. Lielākā vai mazākā mērā. Ir čempionātu rīkotāji, kuri rīko ne pirmo reizi, tad tiem vairāk uzticamies, bet piemēram, šogad Ieva Zabrauska rīkoja pirmo reizi čempionātu, tad viņa bieži nāca uz LSDF jautāja, konsultējās.
Ir zināmas valstis, kurās visi 3 čempionāti notiek vienlaicīgi trijās dienās, piemēram, Itālijā. Pretēji ir citas valstis, kurās katrai vecumgrupai katrā programmā čempionati norit atsevišķi, piemēram, Krievijā. Kā ir labāk?
Mēs rīkojamies, tā  kā uzskatām ir labāk. Tanī pat laikā, mūsu sabiedrība pārāk asi vai negatīvi visu uztver. Es domāju, ka nekas briesmīgs nenotiktu, ja visus 3 čempionātus sarīkotu vienlaicīgi. Dažiem pāriem tas būtu sliktāk, jo viņi ir pieraduši, ka viņi gatavojas vienai programmai, tad šo programmu aizmirst un gatavojas tikai otrai. Bet citam pārim tas būtu labāk! Tas ir kā ar laukumu - kāds izskatās labāk uz liela laukuma, bet kāds uz mazāka. Bet es domāju, ka tā kā ir tagad ir vislabāk!
Atgriezīsimies pie šā gada čempionatiem. Viens no populārākiem pārmetumiem, kas bija dzirdēts šogad - kāpēc tik maz tiesnešu bija? Tikai 7. Kāpēc ne 9, ne 11?
Ja es būtu zinājis, ka būs šāds jautājums, es sameklētu vienu zinātnisku rakstu, kur bija aprēķināts, ka tieši 7 vai 9 tiesnešu kolēģija dod vislabāko rezultātu, nevis 11 vai 13. Tāpēc, ja mums būtu bijuši 9 tiesneši rezultāts visticamāk nemainītos. Tas dod drīzāk tādu vizuālu iespaidu - jo vairāk tiesnešu, jo objektīvāks viedoklis.
Kāpēc vērtēšana čempionātos ir aizklāta? Vai nav labāk lai tā būtu atklāta?
Kā jau es minēju - atklāta vērtēšana bija labāka un tā bija, manuprāt, kļūda, ka šāda vērtēšana bija atcelta. Tas nebija Latvijas lēmums, bet nāca no IDSF noteikumiem. Un kas to izdarīja iespējams neizprata līdz galam tiesāšanas nianses. Man kā tiesnesim, atzīmju uzrādīšana finālā ir kā debates ar citu tiesnesi, kurš stāv blakus un caur savu atzīmi pauž savu viedokli. Kādreiz, kad bija šī atklātā vērtēšana, tad bieži pārmeta, ka uz pēdējām divām dejām tiesneši uzrādīja jau apmēram vienādas atzīmes, tāpēc ka viņi bija vienojušies. Dejās ir tik daudz mākslas un līdz ar to nevar būt vienas absolūtas taisnības! Kā dzīvē! Piemēram, skatoties uz vienu un to pašu meiteni kāds pateiks, ka viņa ir ļoti skaista, bet kāds, ka viņa galīgi viņam nepatīk. Un kuram ir taisnība? Dejas ir māksla un vērtēšanu dejās nevar novest līdz kādai absolūtai precizitātei - centimetros, kilogramos, sekundēs. Vērtēšanu dejās nevajag ielikt noteiktos rāmjos.
Bet ja Jūs uzskatāt, ka atklāta tiesāšana būtu labāka, tad kādēļ mēs pie tās neatgriežamies?
Mazās sacensībās mēs varam to darīt, bet tas, protams, paildzinās sacensību norises laiku. Ja runājam par lielām sacensībām, tad IDSF ir noteicis, ka vērtēšana ir aizklāta. Es atceros sacensības, kur atzīta speciāliste vienam no mūsu labākiem pāriem, uzrādīja finālā 6.vietas. Rezultātā jau tas pāris tik un tā kļuva par čempionu un neviens īpaši par to nerunāja, jo tā tiesnese ir atzīta speciāliste!
Ja mēs pieskārāmies pie deju pamat tehnikas, tad cik nopietni ir tas, ka mēs virzāmies uz to, ka finālā būs jāizpilda „6.deju" - kādas noteiktas dejas pamatfigūras? Cik zinām, tad profesionāļiem finālā jau ir jādejo sestā deja.
Pagaidām tas viss ir eksperiments, jo jebkura novitāte tie ir plusi un mīnusi. Gan šī „6.deja", gan vērtēšanas sistēma Grand Slam finālā pagaidām ir tikai un vienīgi eksperiments. Un ja atzīs, ka jaunā sistēma ir „ok", tad tas nebūs tik ātri ieviests!
Visi mēs esam cilvēki. Un Jums kā skatītājam ir favorīti starp mūsu valsts pāriem?
Domāju ka nē. Un ne jau tādēļ, ka man neviens nepatīk, vai patīk visi. Vienkārši būdams arī tiesnesis esmu sevī iekšēji atslēdzis pogu „simpātija", esmu sevi tā ieprogrammējis. Man ir gadījies, ka aicinot kādu ārzemju tiesnesi es viņam jautāju vai viņš pazīst Latvijas pārus, viņš man lepni atbild „O, Jā! Es ļoti labi tos pazīstu!" un tad es saku „Atvaino! Tāda gadījumā meklēšu kādu citu!"
Ko Jūs jūtat čempionāta norises laikā? Jūs to vērojat no malas ar tiesneša skatienu? Jūs jūtat atbildību kā LSDF prezidents? Jūs jūtat līdzi saviem favorītiem?
Kad esmu galvenais tiesnesis, tad es tiešām netiesāju! Un tad es vēroju kā skatītājs! Tad es pat pamanu kāda kleita ir kādai meitenei! Es nemēģinu likt pa vietām - es baudu un priecājos par to, ko redzu! Netiesājot es varu pus deju vai pat visu deju skatīties uz vienu pāri, bet tiesājot man ir atvēlētas tikai dažas sekundes!
Vai Jūsu kā tiesneša vērtējums sakrita ar čempionātu rezultātiem?
Es varu teikt tā, ka mans kā skatītāja vērtējums + - sakrita ar tiesnešu vērtējumu, bet noteikti nevaru teikt, ka vērtējums ir nepareizs.
Kas notiek pēc čempionātiem? Piemēram, pāris ir izcīnījis ceļazīmi uz pasaules čempionatu. LSDF kaut kādā veidā piedalās pāra piedalīšanās pasaules čempionātā liktenī, vai arī tā teikt „paiet malā"?
Pašreiz mēs piedalāmies tikai ar to, ka apmaksājam cik varam ceļa izdevumus un nokārtojam papīra lietas. Protams, ja būtu finansiālas iespējas mēs līdzētu vairāk -apmaksātu pāriem privātstundas, treneriem ceļu. Finansiālā ziņā tagad nav tie labākie laiki. Man dažreiz pārmet, ka citu valsts pāriem uz čempionātiem līdzi brauc vesela delegācija, bet mūsu pārim pat prezidents nebrauc līdzi! Bet viss tas maksā naudu, bet naudas ir ļoti maz! Un ja es kādam aizbraukšu līdzi, tad no kāda cita pāra šī nauda būs „jānoceļ". Tāpēc ir jāizvērtē, kas ir svarīgāk. Es ļoti labi saprotu, ka pārim ir svarīgi, ka kāds no federācijas vienkārši ir līdzi, tas viņus morāli stiprina un viņi nejūtas pamesti likteņa varā! Bet tagad ir tā kā ir.
Vai ir bijuši gadījumi, kad pāris ir izcīnījis ceļazīmi uz pasaules vai eiropas čempionatu vai kausu, bet, piemēram, finansialu grūtību vai veselības dēļ nevar piedalīties? Un kas notiek šajā gadījumā? LSDF kadā veidā palīdz pārim, vai deleģē nākamo „no saraksta"?
Tādu gadījumu ir bijis ļoti maz. Bet tādā gadījumā „nākamais" ir braucis. Ir bijuši gadījumi, kad neviens nav aizbraucis.
Vai Jūs piekrītat viedoklim, ka pēc valsts čempionatu rezultātiem, pāri tiek vērtēti arī vēlāk - reitingos? Ka čempionātu rezultāti ir kā „špikeris" mūsu valsts tiesnešiem kā turpmāk būs jāvērtē pārus?
Šāda jautājuma aspektā ir jārunā par katru tiesnesi atsevišķi, jo kāds tāds ir un kāds tāds nav! Bet es gribētu teikt, ka pāris kurš iegūst jebkurās sacensībās, un it īpaši čempionātā labu vietu, viņš tiešām pēc tam sāk labāk dejot. Viņam rodas pārliecība par sevi, viņam rodas drošības sajūta, viņš uzplaukst kā puķe! Bet atgriežoties pie jautājuma par tiesāšanu, es gribētu teikt, ka uzskatu par ļoti neveiksmīgu ierosinājumu - vērtēt pašu tiesāšanu. Līdz ar to, mēs neapzināti esam nonākuši pie situācijas, ka tiesnesis sāk baidīties izteikt savu viedokli, kurš iespējams atšķirsies no citu viedokļa. Tāpēc mēs cenšamies tiesneša darbu nevērtēt, un ja runājam, tad neminot vārdus, nerādot ar pirkstu uz kādu tiesnesi! Protams, ja nav kāds īpašs gadījums vai pārkāpums.
Dopings - tā ir formalitate vai nopietna lieta? Vai ir plānots pārbaudīt kādreiz pārus?
Ir pārbaudīti daudzi pāri. Tas, protams, neattiecas uz vietējām sacensībām. Ir saraksts no pasaules vadošiem pāriem, kuriem jāievēro stingrus noteikumus. Viņiem, piemēram, nepārtraukti jāziņo par savu pārvietošanos. Mums tādu pāru nav, kuri būtu šajā sarakstā. Bet dopings tas ir nopietni un ar to nevajag jokot.
Ir valstis, kurās norit valsts čempionāti tadā grupa kā „Jaunieši 2", piemēram Igaunija. Pie mums nav plānota šāda grupa?
Mums šāda grupa ir plānota un mēs jau 3 gadus ierosinām šo jautājumu IDSF Konferencē. Priekš mūsu valsts šāda grupa būtu ļoti izdevīga pasaules līmenī, jo mēs varētu pretendēt uz augstākām vietām, nekā pieaugušo grupā. Šogad mēs atkal esam šo pieteikumu iesnieguši, bet visa pasaule pagaidām tā īsti vienoties nevar. Bet šeit atkal ir koks ar 2 galiem. Ja mēs rīkosim šādu grupu, tad mums kā ari citās valstīs, rodas drauds, ka nebūs pāru, kuri dejos pieaugušo grupā. Paņemiet kaut vai šā gada mūsu čempionātus un izņemiet no pieaugušo grupas visus pārus, kuri ir „līdz 21 gadam". Un cik tad mums paliek?
Kā un pēc kādiem rādītajiem tiek formēta Latvijas izlase? Un ko LSDF ar to dara?
Latvijas izlase līdz vasaras vidum skaitās pēc čempionātu rezultātiem, gada otrā pusē pēc reitinga 6 labākie pāri ir Latvijas izlase. Izlases sastāvs ir mainīgs, jo periodiski kāds pāris pašķirās. Ko darām? Tikai to mazumiņu, ko ļauj finanses. Periodiski rīkojam seminārus, un izlases dalībniekiem ir priekšroka lai pieteiktos pie viespedagogiem.
Kā statistika liecina, tad dalībnieku skaits čempionatos diemžēl sarūk. Kāpēc?
Šeit man būtu tāds lūgums gan dejotajiem, gan viņu pedagogiem, padomāt un atbildēt - dejotāji dejo, jo viņiem patīk dejot, vai viņi dejo tikai dēļ labām vietām? Diemžēl, kā man šķiet liela daļa, kad viņi sāk piedalīties sacensībās, viņi aizmirst, ka ir tāda lieta kā dejotprieks! Kad tu esi tikai dejotāja karjeras sakumā, tu vel nevari pretendēt uz augstām vietām un daži saka „Ai! Nu ko es tur piedalīšos?! Laba vieta man nespīd!" Man arī ir tādi pāri. Viņi ir jau visu sarēķinājuši. Bet vai tas ir galvenais? Kāpēc tev neiet un nepiedalīties čempionātā? Protams, ir skaidrs, ka mums ir tā saucamā dejotāju elite, kuru līmenis ir ļoti augsts un kuri pasaules arēnā sacenšas ar deju pasaules lielvalstu pāriem. Bet atgriežoties pie tā, ka ne visi piedalās, man jāpasaka tāda lieta, kura iespējams muļķīgi skanēs - mēs cenšamies pat pazemināt līmeni dažās grupās! Kad es sāku dejot, tad zemākā klase bija „D" klase. Tad izdomāja „E6" un „E4" klasi, lai tie, kas  vājāki arī varētu dabūt godalgotas vietas. Pagāja vel daži gadi, un tā „E4" grupa kļuva tik stipra, ka ne visi varēja dabūt labas vietas, un tad izgudroja iesācējus, pēc vel dažiem gadiem iesācējus iedalīja līmeņos un nu jau ir deju skates!
Kāpēc čempionātus nefilmē TV?
Nauda! Viņi prasa milzīgu naudu par to!
Tātad ir noskaidroti pāri, kuri pārstavēs mūsu valsti eiropas un pasaules čempionatos. Kā Jus domājat kurā grupā un kura programmā mēs varam cerēt uz vislabākajiem rezultātiem?
Cerīgākās grupas ir  juniori un jaunieši. Pieaugušo grupā mums vel neiet tik labi. Grūti pateikt kādēļ un  minēt iemeslus. Varbūt mēs par ātru „sadzenam" tos bērnus jau 4-5 gados dzenot viņiem pamatus un ātri „spiežot" no viņiem rezultātus. Un kamēr viņš paaugās viņš jau ir „sadedzis" un ir zudusi dejas garša, apetīte.
Vai ir bijuši kādi kuriozi čempionātos?
Tjfu-tjfu-tjfu! Bet mums tie čempionāti ir organizācijas ziņā noritējuši veiksmīgi. Lai gan nevajag jau daudz. Kaut vai šogad lielais putenis pirms čempionāta! Ko mēs darītu, ja tiesneši neatbrauktu? Tas būtu kuriozs! Bet viss bija labi. Un paldies Dievam! Čempionātos nekad nekas nav noticis. Piemēram, kā bija Siguldā. Bija uzkritis lielais sniegs, norāvis vadus stabiem un visā Siguldā nebija gaismas. Juris Arājs runāja bez mikrofona, mūzika skanēja no magnetafona, kurš bija pieslēgts automašīnas akumulatoram.
Ko Jums gribētos novēlēt tiem, kuri kļuva šogad par čempioniem, un ko tiem, kuri nekļuva?
Mācēt priecāties gan par labām vietām, gan varbūt par tām, kuras nav tik labas. Dzīve nebeidzas tajā dienā! Uztvert visu ar veselāku saprātu! Nevajag vainot blakus esošu dejotāju, ka viņš šoreiz ir tev priekšā. Vai kādu no tiesnešiem, kurš nav tev ielicis pirmo vietu. Vajag tikai strādāt un panākumi būs!
Un ko Jūs gribētu novēlēt pats sev kā LSDF prezidentam?
Personīgi sev vēsu prātu un izturību! Bet kopumā lai LSDF būtu vairāk iespēju palīdzēt mūsu pāriem!
Paldies Jums, ka veltījāt mums laiku! Arī mēs novēlam Jums izturību šajā amatā!